Nogurums ir organisma aizsargreakcija uz spēku izsīkumu un pārmērīgu garīgo un fizisko aktivitāti. Nogurumam vajadzētu būt pirmajam signālam, ka cilvēks vairs nerīkojas efektīvi un ka plānotās aktivitātes pārsniedz organisma adaptēšanās spēju.

Nogurums var izpausties dažādi. Fizisko aktivitāšu laikā, kad tiek zaudēti joni (arī magnijs), organismam trūkst skābekļa, muskuļos sāk uzkrāties vielmaiņas blakusprodukti, cilvēks cieš no krampjiem un muskuļi kļūst vājāki. Tādā gadījumā jāatjauno elektrolītu līdzsvars, proti, jānodrošina organisms ar nātriju, kāliju un magniju.

Nogurums var būt jūtams arī maņu orgānos. To sauc par sensoro pārslodzi. Troksnis, nepietiekams apgaismojums, nepatīkamas smaržas pārslogo maņu orgānos, un tie kļūst mazāk spējīgi reaģēt uz impulsiem. Tādā gadījumā svarīgs ir magnija līmenis organismā, jo šis mikroelements regulē kristāliskās lēcas un tīklenes darbību, kā arī nodrošina atbalstu ožas un dzirdes darbībai.

Kad cilvēks ir noguris, nervu sistēma nedarbojas, kā vajadzētu. Reakcijas kļūst lēnākas, un samazinās analītiskas domāšanas spēja. Centrālo nervu sistēmu regulējošo elektrolītu izsīkumu stimulē arī emocionālais stāvoklis — stress un trauksme. Magnija deficīts kavē arī neirotransmiteru (piemēram, serotonīna) sintēzi, kas negatīvi ietekmē iekšējo “bioloģisko pulksteni”.

Nogurumam jābūt svarīgai brīdinājuma pazīmei, kam parādoties vajadzētu apstāties, nomierināties un sakopot spēkus nākamajiem izaicinājumiem. Neaizmirsīsim, ka šajā laikā jāatpūšas un jānodrošina ķermenis ar pietiekamu šķidruma un zaudēto elektrolītu daudzumu.