Magniju sauc par dzīvības elementu. Šāds apzīmējums raksturo tā nozīmīgumu organismā un dzīvības procesos. Magnijs ir galvenais mikroelements, kas nepieciešams, lai nodrošinātu homeostāzi, kas savukārt ir nosacījums veselīgai dzīvei. Uzturs ar lielu pārstrādāto produktu īpatsvaru, stress un dažas zāles izraisa magnija deficītu. Magnija deficīts un tā būtiskās sekas rada mums draudus.

Ilgstošs magnija deficīts var izraisīt gribai nepakļautas skeleta muskuļu spazmas. Tās bieži izraisa diskomfortu un sāpes. Spazmas var ilgt no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm! Krampju dēļ muskuļi ir ārkārtīgi saspringti, un saraušanās spēks ir tik liels, ka tie pat var izraisīt asinsizplūdumus; krampju sarauto muskuli var būt nepieciešams izstiept ar rokām. Krampji visbiežāk rodas apakšstilba muskuļos, augšstilba mugurējos muskuļos, liela muskuļos, ciskas četrgalvainā muskulī, pēdu muskuļos, rokās, vēderā un pat acu plakstiņos!

Biežākais gribai nepakļautās muskuļu saraušanās iemesls ir neiromuskulārās kontroles traucējumi, elektrolītu deficīts un muskuļu nogurums. Intensīvas fiziskās aktivitātes vai intensīva garīgā slodze, ilgstošs stress izraisa koordinācijas un muskuļu kontroles traucējumus, veicina dehidratāciju un elektrolītu (magnija, nātrija, hlora, kālija un kalcija) deficītu. Martinam Švelnusam no Keiptaunas Universitātes ir citāds skatījums. Šis zinātnieks apšaubīja teoriju, saskaņā ar kuru muskuļu saraušanos izraisa dehidratācija un elektrolītu deficīts. Pētot triatlonistu grupu, zinātnieks secināja, ka krampji rodas palielinātas neiromuskulārās noslodzes un muskuļu nepietiekamas asinsapgādes dēļ.