Magnijam cilvēka nervu sistēmā ir svarīga nozīme. Pat neliels šī mikroelementa deficīts var izraisīt koncentrēšanās traucējumus un pseidobezmiegu, proti, seklu miegu un biežu pamošanos. Ja ar uzturu ilgstoši neuzņem pietiekami daudz magnija, tas var izraisīt galvassāpes un pat dezorientāciju un halucinācijas!

Magnija deficīts, ilgstošs stress un traucēti adaptēšanās procesi (kas regulē spēju pretoties negatīviem stimuliem) var izraisīt depresiju. Pētījumi liecina, ka nervu sistēmu ietekmē magnija līmenis organismā, kas dienas laikā pastāvīgi mainās — vakarā magnija līmenis plazmā ir visaugstākais, bet no rīta — zemāks. Tas ir slikti, jo šī svarīgā elementa deficīta gadījumā ir samazināta 5-hidroksitriptofāna veidošanās; 5-hidroksitriptofāns ir aktīvi iesaistīts serotonīna sintēzē, bet serotonīnu zināmu iemeslu dēļ sauc par laimes hormonu. Zinātnieki arī uzsver, ka magnija deficīts, negatīvi ietekmējot melatonīnu, kas regulē miega un nomoda ritmu, var izjaukt iekšējo “bioloģisko pulksteni”.