Zāles vai uztura bagātinātāji

Veselam cilvēkam ieteicams diennaktī uzņemt 300-360 mg (12,5-15 mmol/p) magnija, t.i., veselam organismam vajadzētu saņemt 3,6 mg magnija uz 1 kg ķermeņa masas. Tomēr jāņem vērā, ka cilvēka organisms var izmantot tikai apmēram pusi no uzņemtā magnija daudzuma (40-50 procentus).Kā tas parādīts zemāk esošajā tabulā, kuņģī magnijs netiek absorbēts — magnija jonu absorbcija notiek zarnu traktā. Konstatēts, ka, lai arī divpadsmitpirkstu zarnā un tukšajā zarnā, salīdzinājumā ar pārējām zarnu trakta daļām, magnija absorbcijas ātrums ir lielāks, tomēr šo zarnu trakta daļu mazā garuma dēļ veidojas neliels absorbētā magnija daudzums. Citās zarnu trakta daļās — līkumainajā zarnā un lokzarnā — veidojas lielāks absorbētā magnija daudzums.

Magnija absorbcija cilvēka gremošanas traktā

Absorbcijas vieta	Magnija jonu absorbcija Mmol/d	Mg/d	% no uzņemtā magnija daudzuma
Kuņģis	0	0	0
Zarnu trakts:
divpadsmitpirkstu zarna	0,63	15	5
tukšā zarna	1,25	30	10
Līkumainā zarna:
proksimālā daļa	1,88	45	15
distālā daļa	1,25	30	10
lokzarna	0,63	15	5
Kopā:	5,6	135	45

Būtiski, ka magnija absorbciju zarnās var negatīvi ietekmēt daudzi faktori. Lietojot lielus kalcija daudzumus, var rasties magnija nepietiekamība. Kāda pētījuma laikā tika ievērots, ka cilvēkiem, kas uzņem maz magnija un kas lieto kalciju saturošus uztura bagātinātājus, samazinājās arī magnija uzsūkšanās spēja no pārtikas produktiem.

Lai aizsargātu sevi no osteoporozes, cilvēki dienas laikā uzņem vairākus tūkstošus miligramu kalcija. Tomēr zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka, palielinot uzņemtā magnija daudzumu, vienlaikus uzlabojas kalcija uzsūkšanās organismā. Pārtika, kuras sastāvā ir daudz tauku, magnija līmeni organismā var samazināt pat par 50 procentiem, arī tad, ja tiek uzņemts pietiekams magnija daudzums. Magnijs viegli savienojas ar fosforskābi, izveidojot magnija fosfātu, kas ir absolūti nešķīstošs, izveido precipitātus zarnu sulā un tiek izvadīts no organisma reizē ar izkārnījumiem. Atsvaidzinošo dzērienu sastāvā ir fosforskābe. Spinātu, rabarberu un šokolādes sastāvā esošie oksalāti ar magniju veido nešķīstošus savienojumus, kas netiek absorbēti. Zāles, kas paātrina zarnu darbību, tāpat palielina zarnu traktā neabsorbētā magnija daudzumu.

Jāvērš uzmanība, ka nieres ir galvenais orgāns, kas palīdz organismam saglabāt
tajā esošo magnija līmeni. Veselas nieres parasti reabsorbē līdz 95 procentiem magnija
pirms magnija izvadīšanas no organisma ar urīnu. Diemžēl ir daudz faktoru, kas
veicina magnija izdalīšanos caur nierēm — to vidū diurētiķi, alkohols, liels uzņemamā
nātrija un kalcija daudzums, liels patērētā cukura daudzums, kafija, augsts stresa
hormonu adrenalīna, noradrenalīna un kortizola līmenis asinīs, aminoglikozīdi, cisplatīns
un ciklosporīns, kā arī trokšņa radīts stress.

Atgriežoties pie rekomendējamās magnija devas, jāuzsver, ka cilvēkiem,
kas atrodas pastāvīga stresa ietekmē, tiem, kas strādā fiziski smagu darbu, tiem, kas
aktīvi nodarbojas ar sportu un tiem, kas ikdienā daudz svīst, var būt nepieciešams lielāks
magnija daudzums — līdz 10 mg uz vienu ķermeņa masas kilogramu. Arī cilvēkiem, kuri
saskaras ar faktoriem, kas negatīvi ietekmē magnija absorbciju organismā vai reabsorbciju
nierēs, magnija līdzsvara uzturēšanai var būt nepieciešama lielāka magnija deva.

Magnijs uztura aspektā ir droši lietojama viela. Kā to konstatējusi medicīnas
un uztura zinātniece doktore Kerolīna Dīna (Carolyn Dean), „vidējam” cilvēkam
magnijs, pat tad, ja tas lietots lielās devās, neizraisa blakusparādības, izņemot
paātrinātu zarnu darbību. Savukārt neabsorbētais magnijs no organisma tiek
izvadīts reizē ar izkārnījumiem. Personas, kurām traucēta nieru funkcija, magniju
saturošus uztura bagātinātājus var lietot tikai ārsta uzraudzībā, jo magnija papildus
lietošana nieru darbības traucējumu gadījumā var izraisīt hipermagnēmiju
(paaugstināts magnija daudzums asinīs). Kā magnija papildus lietošanas
kontrindikāciju K. Dīna min miastēniju smagā formā, būtiski palēninājušos sirds ritmu un zarnu nosprostojumu (obstrukciju).

Diennaktī lietojamo magnija papildu devu vislabāk izlietot, to sadalot trīs vienādās daļās. Šādi tiks uzlabota tā absorbcija un tiks samazināts osmotiskas caurejas risks. Caureja liecina, ka tiek lietota pārāk liela kopējā magnija deva, pārāk liela magnija vienreizējā deva vai pārāk liels magnija daudzums netiek absorbēts.

Ir pierādīts, ka vitamīns B6 uzlabo magnija iekļūšanu šūnās, tādēļ tas var būt noderīgs, lai nodrošinātu magnija nokļūšanu šūnas iekšienē. Nav ieteicams magnija preparātiem uzdzert atsvaidzinošos dzērienus, jo dzērienu sastāvā esošā fosforskābe un cukurs noteikti samazinās magnija absorbciju un saglabāšanu organismā. Personām, kas lieto alkoholu lielās devās, magnija uzņemšana vismaz vidējās devas apmērā var samazināt alkohola radītos mikrobojājumus smadzenēs.

Kādi magnija preparāti ir vislabākie?

Pētījumi pierādījuši, ka magnija oksīds ir vissliktāk absorbējamais magnija paveids, lai arī tas tika sekmīgi izmantots klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem. Vispārīgi, vislabāk tiek absorbēts magnijs organiskā formā, piemēram, magnija laktāts, citrāts, magnija sukcināts, magnija aspartāts un magnija taurāts. Tāpat, magnijs labi uzsūcas arī tā neorganiskajā magnija hlorīda formā.

Lietojot magniju papildus, ir būtiski apzināties, ka magnija krājumu atjaunošanai organismā var būt nepieciešams laiks no sešām nedēļām līdz pat sešiem mēnešiem. Tādēļ, ja Jūs ir nomocījuši magnija nepietiekamības simptomi un tie ātri nepāriet, neļaujieties vilšanās sajūtai. Saglabājiet pacietību, un Jūs redzēsiet uzlabojumus.

Veselam cilvēkam ieteicams diennaktī uzņemt 300-360 mg (12,5-15 mmol/p) magnija, t.i., veselam organismam vajadzētu saņemt 3,6 mg magnija uz 1 kg ķermeņa masas...

Tomēr jāņem vērā, ka cilvēka organisms var izmantot tikai apmēram pusi no uzņemtā magnija daudzuma (40-50 procentus).Kā tas parādīts zemāk esošajā tabulā, kuņģī magnijs netiek absorbēts — magnija jonu absorbcija notiek zarnu traktā. Konstatēts, ka, lai arī divpadsmitpirkstu zarnā un tukšajā zarnā, salīdzinājumā ar pārējām zarnu trakta daļām, magnija absorbcijas ātrums ir lielāks, tomēr šo zarnu trakta daļu mazā garuma dēļ veidojas neliels absorbētā magnija daudzums. Citās zarnu trakta daļās — līkumainajā zarnā un lokzarnā — veidojas lielāks absorbētā magnija daudzums.

Aizvērt

Būtiski, ka magnija absorbciju zarnās var negatīvi ietekmēt daudzi faktori...

Lietojot lielus kalcija daudzumus, var rasties magnija nepietiekamība. Kāda pētījuma laikā tika ievērots, ka cilvēkiem, kas uzņem maz magnija un kas lieto kalciju saturošus uztura bagātinātājus, samazinājās arī magnija uzsūkšanās spēja no pārtikas produktiem.

Jāvērš uzmanība, ka nieres ir galvenais orgāns, kas palīdz organismam saglabāt
tajā esošo magnija līmeni. Veselas nieres parasti reabsorbē līdz 95 procentiem magnija
pirms magnija izvadīšanas no organisma ar urīnu. Diemžēl ir daudz faktoru, kas v
eicina magnija izdalīšanos caur nierēm — to vidū diurētiķi, alkohols, liels uzņemamā
nātrija un kalcija daudzums, liels patērētā cukura daudzums, kafija, augsts stresa
hormonu adrenalīna, noradrenalīna un kortizola līmenis asinīs, aminoglikozīdi, cisplatīns
un ciklosporīns, kā arī trokšņa radīts stress.

Aizvērt

Diennaktī lietojamo magnija papildu devu vislabāk izlietot, to sadalot trīs vienādās daļās...

Šādi tiks uzlabota tā absorbcija un tiks samazināts osmotiskas caurejas risks. Caureja liecina, ka tiek lietota pārāk liela kopējā magnija deva, pārāk liela magnija vienreizējā deva vai pārāk liels magnija daudzums netiek absorbēts.

Aizvērt

Ir pierādīts, ka vitamīns B6 uzlabo magnija iekļūšanu šūnās, tādēļ tas var būt noderīgs, lai nodrošinātu magnija nokļūšanu šūnas iekšienē.

Nav ieteicams magnija preparātiem uzdzert atsvaidzinošos dzērienus, jo dzērienu sastāvā esošā fosforskābe un cukurs noteikti samazinās magnija absorbciju un saglabāšanu organismā. Personām, kas lieto alkoholu lielās devās, magnija uzņemšana vismaz vidējās devas apmērā var samazināt alkohola radītos mikrobojājumus smadzenēs.

Kādi magnija preparāti ir vislabākie?

Aizvērt

Literatūras saraksts:

1. R. Firantienė et al. „Magnio stokos organizme klinikiniai aspektai”, Medicinos teorija ir praktika 2012, Nr. 4.1, p. 355-356
2. Gums J. „Magnesium in cardiovascular and oter disorders”, Am J Health-Syst Pharm, 2004, 61: 1569-76
3. Chakraborti S et al. „Protective role of magnesium in cardiovascular diseases: a review”, Mol Cell Biochem, 2002, 238:163-79
4. Schechter M. „Does magnesium have a role in the treatment of patients with coronary artery disease?” Am J Cardiovasc Drugs 2003, 3:231-39
5. Sojka, J. „Magnesium supplementation and osteoporosis”, Nutrition Review 1995, 53:71-80
6. Toba Y. et al. „Dietary magnesium supplementation affects bone metabolism and dynamic strength of bone in ovarietomized rats”, J Nutr, 2000, 130:216-20
7. Stendig-Lindberg G. et al. „Experimentally included prolonged magnesium deficiency causes osteoporosis in the rat”, Eur J Intern Med, 2004, 15:97-107
8. Jee S et al. „The effect of magnesium on blood pressure: a meta-analysis of randomized clinical trials”, Am J Hypertens, 2002, 15:691-96
9. Barbagallo M et al. „Altered ionic effects of insulin in hypertension: role of basal ion levels in determining cellular responsiveness”, J Clin Endocrinol Metab, 1997, 82:1761-65
10. Barbagallo M et al. „Diabetes mellitus, hypertension and ageing: the ionic hypothesis of ageing and cardiovascular-metabolic diseases”, Diabetes Metab, 1997, 23:281-94
11. Lopez-Ridaura R. et al. „Magesium intake and risk of type 2 diabetes in men and women”, Diabetes Care, 2004, 27:134-40
12. Barbagallo M. et al. „Role of Magnesium in insulin action, diabetes and cardiometabolic sindrome X”, Mol Aspects Med, 2003, 24:39-52
13. Song Y. et al. „Dietary magnesium intake in relation to plasma insulin levels and risk of type 2 diabetes in women”, Diabetes Care, 2004, 27:59-65
14. Maier J et al. “Low magnesium promotes endothelial cell dysfunction: implications for atherosclerosis, inflammation and thrombosis”, Biochim Biophys Acta, 2004, 1689:13-21
15. Rayssiguier Y Mazur A. “Magnesium and inflammation: lessons from animal models”, Clin Calcium, 2005, 15:245-48
16. Malpuech-Brugere C et al. “Inflammatory response following acute magnesium deficiency in the rat”, Biochim Biophys Acta, 2000, 1501:91-98
17. Sinert R et al. “The ratio of ionized calcium to magnesium modifies the bronchodilatory effects of magnesium therapy in acute asthma”, Acad Emergency Med, 2002, 9:436-47
18. Gilliland F et al. “Dietary magnesium, potassium, sodium and children's lung function”, Am J Epidemiol, 2002, 155:125-31
19. Dominguez L. et al. “Bronchial reactivity and intracellular magnesium: a possible mechanism for the bronchodilating effects of magnesium in asthma”, Clin Sci, 1998, 95:137-42
20. Seelig M. “Consequences of magnesium deficiency on the enhancement of stress reactions; preventive and therapeutic implications (a review)”, J Am Coll Nutr, 1994, 13:429-46
21. Galland L. “Magnesium, stress and neuropsychiatric disorders”, Magnes Trace Elem, 1991, 10:287-301
22. Golf S et al. “On the significance of magnesium in extreme physical stress”, Cardiovasc Drugs Ther, 1998, 12 (Supp12):197-202
23. Mocci F et al. “The effect of noise on serum and urinary magnesium and catecholamines in humans”, Occup Med, 2001, 51:56-61
24. Attias J et al. “Preventing noise-induced otoacoustic emission loss by increasing magnesium (Mg2+) intake in guinea pigs”, J Basic Clin Physiol Pharmacol, 2003, 14:119-36
25. Nageris B et al. “Magnesium treatment for sudden hearing loss”, Ann Otol Rhino! Larygngol, 2004, 113:672¬75
26. Larsson S et al. “Magnesium intake in relation to risk of colorectal cancer”, JAMA, 2005, 293:86-89
27. Ema M et al. “Alcohol-induced vascular damage of brain is ameliorated by administration of magnesium”, Alcohol, 1998, 15:95-103
28. Wester P. “Magnesium”, Am J Clin Nutr, 1987, 45:1305-12
29. Grazzi L et al. “Magnesium as a treatment for paediatric tension-type headache: a clinical replication series”, Neurol Sci, 2005, 25:338-41
30. Mauskop A et al. “Serum ionized magnesium levels and serum ionized calcium/ionized magnesium levels in women with menstrual migraine”, Headache, 2002, 42:242-48
31. Kozielec T Starobrat-Hermelin B. “Assessment of magnesium levels in children with attention deficit hyperactivity disorder (ADHD)”, Magnes Res, 1997, 10:143-48
32. Starobrat-Hermelin B Kozielec T. “The effects of magnesium physiological supplementation on hyperactivity in children with attention deficit hyperactivity disorder (ADHD). Positive response to magnesium oral loading test”, Magnes Res, 1997, 10:149-56
33. Mousain-Bosc M et al. “Magnesium vitamin B-6 intake reduces central nervous system hyperexcitability in children”, J Am Coll Nutr, 2004, 23:5455-485
34. Murray M. “Encyclopedia of Nutritional Supplements”, Prima Pub, Roseville CA, 1996. Pg 172.
35. Guerrero-Romera F Rodriguez-Moran M. “Low serum magnesium levels and metabolic syndrome”, Acta Diabetol, 2002, 39:209-13
36. Chaudhary D et al. “Studies on the development of an insulin resistant rat model by chronic feeding of low magnesium high sucrose diet”, Magnes Res, 2004, 17:293-300
37. Stipanuk M. “Biochemical and Physiological Aspects of Human Nutrition”, Saunders, Philadelphia, 2000. P 671-86
38. Shechter M. et al. “Oral magnesium therapy improves endothelial function in patients with coronary artery disease”, Circ, 2000, 102:2353-5

Materiāls apstiprināts: MAT-LV-2000449-1.0 - 11/2020