Būtiski, ka magnija absorbciju zarnās var negatīvi
ietekmēt daudzi faktori. Lietojot lielus kalcija daudzumus, var rasties magnija
nepietiekamība. Kāda pētījuma laikā tika ievērots, ka cilvēkiem, kas uzņem maz
magnija un kas lieto kalciju saturošus uztura bagātinātājus, samazinājās arī magnija
uzsūkšanās spēja no pārtikas produktiem.
Lai aizsargātu sevi no osteoporozes, cilvēki dienas laikā
uzņem vairākus tūkstošus miligramu kalcija. Tomēr zinātniskie pētījumi ir
pierādījuši, ka, palielinot uzņemtā magnija daudzumu, vienlaikus uzlabojas
kalcija uzsūkšanās organismā. Pārtika, kuras sastāvā ir daudz tauku, magnija
līmeni organismā var samazināt pat par 50 procentiem, arī tad, ja tiek uzņemts
pietiekams magnija daudzums. Magnijs viegli savienojas ar fosforskābi,
izveidojot magnija fosfātu, kas ir absolūti nešķīstošs, izveido precipitātus
zarnu sulā un tiek izvadīts no organisma reizē ar izkārnījumiem. Atsvaidzinošo
dzērienu sastāvā ir fosforskābe. Spinātu, rabarberu un šokolādes sastāvā esošie
oksalāti ar magniju veido nešķīstošus savienojumus, kas netiek absorbēti.
Zāles, kas paātrina zarnu darbību, tāpat palielina zarnu traktā neabsorbētā
magnija daudzumu.
Jāvērš uzmanība, ka nieres ir galvenais orgāns, kas
palīdz organismam saglabāt
tajā esošo magnija līmeni. Veselas nieres parasti
reabsorbē līdz 95 procentiem magnija
pirms magnija izvadīšanas no organisma ar
urīnu. Diemžēl ir daudz faktoru, kas
veicina magnija izdalīšanos caur nierēm —
to vidū diurētiķi, alkohols, liels uzņemamā
nātrija un kalcija daudzums, liels
patērētā cukura daudzums, kafija, augsts stresa
hormonu adrenalīna,
noradrenalīna un kortizola līmenis asinīs, aminoglikozīdi, cisplatīns
un
ciklosporīns, kā arī trokšņa radīts stress.
Atgriežoties pie rekomendējamās magnija devas, jāuzsver,
ka cilvēkiem,
kas atrodas pastāvīga stresa ietekmē, tiem, kas strādā fiziski
smagu darbu, tiem, kas
aktīvi nodarbojas ar sportu un tiem, kas ikdienā daudz
svīst, var būt nepieciešams lielāks
magnija daudzums — līdz 10 mg uz vienu
ķermeņa masas kilogramu. Arī cilvēkiem, kuri
saskaras ar faktoriem, kas
negatīvi ietekmē magnija absorbciju organismā vai reabsorbciju
nierēs, magnija
līdzsvara uzturēšanai var būt nepieciešama lielāka magnija deva.
Magnijs uztura aspektā ir droši lietojama viela. Kā to konstatējusi medicīnas
un uztura zinātniece doktore Kerolīna Dīna (Carolyn Dean), „vidējam” cilvēkam
magnijs, pat tad, ja tas lietots lielās devās, neizraisa blakusparādības, izņemot
paātrinātu zarnu darbību. Savukārt neabsorbētais magnijs no organisma tiek
izvadīts reizē ar izkārnījumiem. Personas, kurām traucēta nieru funkcija, magniju
saturošus uztura bagātinātājus var lietot tikai ārsta uzraudzībā, jo magnija papildus
lietošana nieru darbības traucējumu gadījumā var izraisīt hipermagnēmiju
(paaugstināts magnija daudzums asinīs). Kā magnija papildus lietošanas
kontrindikāciju K. Dīna min miastēniju smagā formā, būtiski palēninājušos sirds ritmu un zarnu nosprostojumu (obstrukciju).